Vienkāršās pusaudžu pinnes (jeb acne vulgaris) ir visbiežāk sastopamā ādas saslimšana ādas ārsta praksē, kas izpaužas un ķermeņa rumpja ādā. Akne skar ne tikai lielu daļu jauniešus, bet arī pieaugušos. Šo saslimšanu mūsdienās vairs uzskata ne par ādas fizikālu, nedz arī tikai par kosmētisku defektu, bet arī tam ir liela  ir piņņu ietekme uz pacienta psihoemocionālo stāvokli, kas bieži ir depresijas iemesls un kas retos gadījumos var novest līdz pat pašnāvībai [1.]. Post-aknes rētas ietekmē pacientu visu atlikušo dzīvi. Pareizi izvēlēta lokālā terapija pacientiem ar vieglām vai vidēji smagām aknes izpausmēm var uzlabot pacienta dzīves kvalitāti ne tikai fizikālā, bet arī psiholoģiskā plaknē un mazināt post-aknes attīstības risku.

Aknes sastopamība

Acne vulgaris prevalence dažādās populācijas svārstās no 35-90%. Pinnes vairumā gadījumu skar tieši jauniešus pubertātes vecumā un tās aktivitāte mazinās trešajā dzīves dekādē, bet no jauna var attīstīties arī pieaugušo vecumā.

Pieaugušo vecuma pinnes vairāk skar sievietes, savukārt jauniešu vidū ir vairāk izplatīta vīriešu dzimuma pārstāvjiem [3.].

Piņņu patoģenēze

Acne vulgaris primārā elementa attīstībā klasiski izšķir četrus galvenos patoģenētiskos procesus [4.]:

  1. Folikulāra hiperkeratinizācija;
  2. Palielināta sebuma (tauku) produkcija;
  3. Cutibacterium acnes (vairāk pazīstams kā Propionibacterium acnes) proliferācija*;
  4. Specifisks iekaisums (iegūtās un iedzimtās imunitātes mediēts).

* Pamatojoties uz pētījumu datiem, Propionibacterium acnes nosaukums tika izmainīts uz Cutibacterium acnes [5.].

Aknes patoģenēze sākas ar mikrokomedona formēšanos (skat. 1.att.). Tas  rodas mata folikula un tauku dziedzera vienībā (no angļ.val. – pilosebaceus unit), infundibulum distālajā daļā, kad keratinocīti nespējot normāli nolobīties sāk uzkrāties, kā rezultātā veidojas folikulāra hiperkeratoze. Rodas tauku dziedzera izvada nosprostojums jeb “pudeles kakliņa” fenomens, ko izraisa korneocītu kohēzija jeb salipšana. Tauku dziedzeris pats palielinās, uzkrājot sebuma un keratīna masas [6.].

Androgēno hormonu dēļ paša tauku dziedzeru aktivitāte un producētā sebuma ražošana palielinās līdz ar prepubertātes iestāšanos (raksturojas ar paaugstinātu dehidroepiandrosterona sulfāta (DHEA-S) līmeni). Sebums nodrošina labvēlīgu vairošanās vidi C. acnes, kas ir ir salīdzinoši lēni augoša, parasti aerotoleratīva anaerobā, grampozitīvā baktērija (nūjiņa) un ietilpst normāla ādas floras sastāvā [7.].

Palielinoties slēgtajam komedonam izmēros, tas plīst veidojot iekaisumu. Tas rodas ne tikai komedona plīšanas brīdī, bet arī komedona formācijas laikā. Piemēram, aknes bojātās vietās ir pierādīts, ka CD4 + T šūnu skaits un interleikīna-1 (IL-1) līmenis ir palielināts perifolikulāri ilgi pirms hiperkaterinizācijas procesa sākšanās. Iekaisuma šūnas nosaka aknes tipu. Ja dominē neitrofilie leikocīti, kas ir tipiski agrīniem bojājumiem, veidojas pustula. Neitrofīlie leikocīti veicina iekaisuma reakciju, atbrīvojot lizosomālos fermentus, iegūstot reaģējošas skābekļa daļiņas, un tās līmenis ādā un plazmā var atbilst pūtītes smaguma pakāpei. Limfocītu, galvenokārt T-helperu [Th] šūnas un svešķermeņiem līdzīgās tipa gigantiskās šūnas, papildus neitrofiliem, iekaisīgajā elementā izraisa pāpulas, mezgliņus un cistas. Iekaisuma reakcijas veidam arī ir loma rētas attīstībā. Agrīns, nespecifisks iekaisums izraisa mazāk rētas nekā kavēta, specifiska iekaisuma reakcija[6.].

Aknes izsitumu veidi un smaguma pakāpes noteikšana

Mikrokomedons tiek uzskatīts par aknes bojājuma primāro klīnisko elementu. Tam progresējot izsitumi var veidot komedonus (slēgtos vai atvērtos), iekaisīgas pāpulas, pustulas un mezglus (skat. 2.attēlu).

Sebuma un keratīna uzkrāšanās mikrokomedonā, palielina to izmēros un noved pie slēgta komedona veidošanās (no angļ.val. “white head” jeb baltā galva). Slēgtam komedonam plīstot formējas atvērtais komedons (no angļ.val. “black head” jeb melnā galva). Blīvi novietotie keratinocīti, oksidētie lipīdi un melanīns veido atvērtā komedona tumšo krāsu.

Folīkulam plīstot attīstās iekaisuma reakcija. Ja tas plīst intrakutāni, folīkula saturs nokļūst dermas slānī un veicina iekaisuma attīstību un stimulējot iekaisīgu pāpulu vai mezglu attīstību.

Akne iedalās trīs smaguma pakāpēs (skat.3. attēlu): viegla, vidēji smaga un smaga gaita. Parasti novērtējot aknes izsitumu elementus, izvērtē prevalējošo elementus, to daudzumu un nosaka smaguma pakāpi.

Acne vulgaris terapijas stratēģija

Pirms nozīmēt terapiju ir rūpīgi jāizvērtē pacienta slimības anamnēzi un objektīvās izmeklēšanas datus (skat.  4.attēlu).  Zināšanas par patoģenētiskajiem mehānismiem, klīnisko piņņu tipu, smaguma pakāpi un medikamentu darbības principiem dod iespēju izvēlēties piemērotāko (lokālo un/vai sistēmisko)  terapiju (skat. 5. attēlu). [8.]

Izmantotā literatūra:

  1. Self-esteem and body satisfaction among late adolescents with acne: results from a population survey.Dalgard F, Gieler U, Holm JØ, Bjertness E, Hauser s. J Am Acad Dermatol. 2008;59(5):746
  2. The effectiveness of acne treatment: an assessment by patients of the outcome of therapy. Newton JN, Mallon E, Klassen A, Ryan TJ, Finlay AY. Br J Dermatol. 1997;137(4):563.
  3. Acne prevalence and associations with lifestyle: a cross-sectional online survey of adolescents/young adults in 7 European countries.Wolkenstein P, MachovcováA, Szepietowski JC, Tennstedt D, Veraldi S, Delarue A J Eur Acad Dermatol Venereol. 2018;32(2):298. Epub 2017 Sep 6.
  4. Guidelines of care for the management of acne vulgaris. Zaenglein AL, Pathy AL, Schlosser BJ, Alikhan A, Baldwin HE, Berson DS, Bowe WP, Graber EM, Harper JC, Kang S, Keri JE, Leyden JJ, Reynolds RV, Silverberg NB, Stein Gold LF, Tollefson MM, Weiss JS, Dolan NC, Sagan AA, Stern M, Boyer KM, Bhushan R. J Am Acad Dermatol. 2016;74(5):945. Epub 2016 Feb 17
  5. The natural history of cutaneous propionibacteria, and reclassification of selected species within the genus Propionibacterium to the proposed novel genera Acidipropionibacterium gen. nov., Cutibacterium gen. nov. and Pseudopropionibacterium gen. nov. Scholz CF, Kilian M. Int J Syst Evol Microbiol. 2016;66(11):4422. Epub 2016 Aug 2.
  6. Zaenglein, Andrea L; Thiboutot, Diane M. Published January 1, 2012. Pages 545 e1. © 2012.
  7. The androgen control of sebum production. Studies of subjects with dihydrotestosterone deficiency and complete androgen insensitivity.Imperato-McGinley J, Gautier T, Cai LQ, Yee B, Epstein J, Pochi P J Clin Endocrinol Metab. 1993;76(2):524.
  8. Clinical Dermatology. Ch. Acne, roseacea and related disorders. Habif, Thomas P.218-262 © 2016. ]