Matu izkrišana: diagnostika un ārstēšana

Matu izkrišana jeb alopēcija (no grieķu val. Alopekia- plikpaurība) ir pastiprināta matu izkrišana dažādu iemeslu dēļ. Šo problēmu pavada dziļa stigmatizācija, psiholoģiskas problēmas īpaši sieviešu vidū, jo kā zināms matu funkcija cilvēkam ir daudz maznozīmīgāka kā citiem dzīvniekiem un galvenokārt kalpo kā pievilcības un skaistuma simbols.

Daudzkrāsainā ēde jeb pityriasis versicolor

Daudzkrāsainā ēde jeb Pityriasis versicolor (sinonīms- Tinea versicolor, Pityrosporum) ir virspusēja, neiekaisīga sēnīšslimība, kuru izraisa ādas normālās mikrofloras sastāvā esošā dimorfiskā, lipofīliskā rauga sēnīte Malassezia sympodialis, globosa un retāk- furfur.

Psoriātiskais artrīts

Psoriātiskais artrīts (jeb saīsinājumā PsA) ir iekaisīga artropātija – muskuloskeletāla locītavu slimība, kas saistīta ar psoriāzi. Neārstēta, daļa pacientu ar psoriātisko artrītu var attīstīties persistents iekaisums ar progresīvu locītavu bojājumu, kas rezultējas ar nopietnu fizikālo kustību ierobežojumu un invaliditāti.

Ādas vitamīni un uzturvielas

Kādas vielas ir nepieciešamas ādas skaistumam un mirdzumam? Āda kalpo par aizsargbarjeru mūsu organismam un tai nepieciešama atbilstoša kopšana, tai skaitā barošana gan no ārpuses, gan no ‘’iekšpuses’’- uzņemot sabalansētu, veselīgu uzturu ar visām nepieciešamajām aminoskābēm, minerālvielām un vitamīniem.

Sārtās sejas jeb rozācijas terapijas iespējas

Rozācija ir hroniska, recidivējoša dermatoze, kas primāri ietekmē sejas ādu un tā skar ap 10% no Eiropas populācijas. Biežākās klīniskās pazīmes ir sejas apsārtums jeb eritēma, teleangioektātiski asinsvadu paplašinājumi un iekaisīgi papulozi elementi, smagākos gadījumos veidojas fibrozo audu sabiezējumi (biežākais – rinofīma) un patoloģiskajā procesā iesaistās acis (okulāra rozācija).

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts (AD), tautā saukts arī par ekzēmu vai neirodermītu, ir hroniska, iekaisīga, recidivējoša ādas slimība, kas visbiežāk parādās bērnībā- industriālās valstīs skar 15-20% bērnu, taču nereti parādās pieaugušo vecumā.