Cilvēka ādas tips mainās dzīves gaitā vairākkārt un ir atkarīgs no daudziem faktoriem – vecuma, klimata, darba apstākļiem, dzīves veida, vispārīgā veselības stāvokļa.

Normāla āda.


Šis ir sabalansēts ādas tips ar pH līmeni 4,6-6,2. Pēc aptuveniem datiem tas ir sastopams tikai 10%  Zemes iedzīvotājiem. Normālai ādai raksturīgs veselīgs mirdzums, tā ir gluda, ar slēgtām porām. Šādai ādai nav raksturīgs taukains spīdums un pūtīšu veidošanās. Parasti šāds ādas tips ir bērniem un jauniešiem pirms pubertātes iestāšanās. Galvenais ādas kopšanas mērķis ir tās aizsargāšanas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem un pilnvērtīga mitrināšana. Profilaktiskie uzturošie pasākumi sevī ietver regulāras sporta aktivitātes svaigā gaisā, sabalansētu uzturs (Omega 3  un Omega 6 taukskābes, D vitamīns) un adekvātu ūdens uzņemšanu – ne mazāk kā 2litri diennaktī.

Vēlamie kosmētiskie produkti normālam ādas tipam:

  • Maigi attīroši pieniņi, emulsijas, losjoni vai toniki (detergentu nesaturoši mazgājošie līdzekļi)
  • Mitrinoši krēmi vai emulsijas
  • Mitrinošas maskas (kolagēns, hialorons)
  • Dažāda veida pīlingi (Enzīmu, Gommage tipa, dažādi mehāniskie pīlingi)

Sausa āda.


 Foods-That-Dry-Skin-Loves

Āda ir plāna un to apzīmē kā dehidratētu (mitruma trūkums ādas dermas slānī lipīdu barjeras traucējumu dēļ) ar ādas pH līmeni >4,6. Sausam ādas tipam raksturīga sīkgrumbainība (agrīnas novecošanas pazīme) un subjektīvās diskomforta sajūtas – velkoša sajūta parasti vaigu apvidū. Sausas ādai piemīt paaugstināts jutīgums un tieksme uz kairinājumiem. Uz tās stāvokli īpaši iedarbojas ārējās vides kaitīgie faktori (saule, aukstums, vējš, piesārņotais gaiss), kā arī stress. Šādai ādai raksturīga savilkšanās sajūta, raupjums un lobīšanās, ādas apsarkums uz vaigiem un zoda. Nepareizi kopjot sausu ādu, jau 25 gadu vecumā uz tās parādās manāmas krunciņas.

Izšķir vairākus ādas sausuma veidus:

  • Īslaicīgs vai pastāvīgs sausums, kuru izraisa ārēji elementi: klimatiskie apstākļi (sausums, aukstums, vējš, pēkšņas klimata izmaiņas), kosmētika (regulāra mazgāšanās ar higiēnas līdzekļiem, kuru sastāvā ir virsmaktīvas vielas, spēcīgiem vai dehidrējošiem kosmētikas līdzekļiem).
  • Sausums, kuru izraisījuši lokāli lietoti medikamenti (pret pinnēm vai pret novecošanu) vai arī perorāli lietoti medikamenti.
  • Dabiskas ādas novecošanas izraisīts pastāvīgs sausums. Āda kļūst blāva un raupja. Epiderma kļūst plānāka, jo palēninās šūnu atjaunošanās process, bet raga slānis sabiezē.
  • Galvenais ādas kopšanas mērķis ir tās aizsargāšanas no nelabvēlīgiem ārējās vides faktoriem un pilnvērtīga mitrināšana un barošana (lipīdu barjeras atjaunošana). To iespējams panākt ar kosmētiskajiem attīrošajiem līdzekļiem, kuru sastāvā nav detergenta (ziepes, alkohols). Tie ir maigi pieniņi un attīrošas emulsijas.  Mitrināšanu var panākt ar ūdens/eļļas emulsijas ar dabisko mitrinošo faktoru (NMF – Natural Moistorizing Factor), barojošus krēmus, augu eļļas, vai ampulētie līdzekļi (keramīdi, arahidonskābe u.c. holesterīna derivāti). Mitrinošas maskas – algināti. Ļoti viegli eksfolianti vai virspusējie enzīmu pīlingi.

 


Taukaina āda.


Enlarged-Pores-Oily-Skin1Klasiski taukaina āda spīd un tai ir redzamas paplašinātas poras, kas ir vairāk izteiktas T-zonas apvidū. Tā bieži iekaist un veidojas pinnes.  Īsumā taukaina ādas iemesls ir tauku dziedzeru kvalitatīva un kvantitatīva pārprodukcija. Ko tas nozīmē? Tas ir kad tauku dziedzeris ražo ādā pa daudz nekvalitatīva sebuma (tauku), kas visbeidzot nosprosto ādas tauku dziedzeru izvadus un šādus nosprostojumu sauc par komedu. Vizuāli mēs redzam paplašinātas poras ar vai bez tauku saturu tajās – melnu vai baltu ( black heads, white heads). Taukainai ādai ir nosliece uz iekaisīgiem procesiem – pinnēm, jo tauki viegli sārmaina vide  (pH 6,2<)  ir ideāla priekš baktēriju vairošanās, kas arī normā atrodas uz mūsu ādas un ir nosacīti patogēnas, t.i. labvēlīgā tai vidē var veidot bakteriālu iekaisumu. Galvenais ādas kopšanas mērķis ir tauku dziedzeru aktivitātes, poru sašaurināšana un to attīrīšana,  pārragojuma  un baktēriju koloniju skaita kvantitatīva samazināšana.  Atkarībā no taukainas ādas pašreizējā stāvokļa, tai ir piemērotas dažādi attīrīšanas veidi: taukainai/jūtīgai ādai piemērots ir enzimātiskie pīlingi, savukārt taukainai  ādai ar pāaragojumu būs piemērots augļskābes pīlingu procedūras.

  • Mājas kopšanā piemēroti gēli un losjoni ar antibakteriālu darbību.
  • Mitrinoši krēmi ar sebuma regulējošo funkciju. Tie ir vieglas konsistences sārmainas vides emulsijas, kas maigi atloba no raga slāņa atmirušās šūnas un tām piemīt arī antibakteriāla darbība.
  • Mitrinošas, poru sašaurinošas, nomierinošas maskas (hialorons – mitrinoša, tauku dziedzeru regulējoša darbība, māls – baktēriju toksīnu absorbētājs)
  • Lokāli lietojamie zīmulīši iekaisuma (pūtīšu) perēkļos. Tie ir antiseptiskie līdzekļi, kuru sastāvā ir tējas koks, cinks, spirts, vai hlorheksidīns.
  • Taukainas ādas īpašniekiem nepieciešama sava ikdienas uztura kontrole: jāsamazina līdz minimumam ātri noārdāmie ogļhidrāti (pārtika ar augstu glikozes līmeni- saldumi un cukuri), sāls un dzīvnieku valsts tauki. Šādas pārtikas labvēlīgi ietekmē baktēriju vairošanos un iekaisumu perēkļu attīstību (acne).
  • Nepieciešama adekvāta šķidruma uzņemšana – vismaz 2 litri diennaktī
  • Cinka saturoši uztura bagātinātāji.

Jutīga āda.


o-ROSACEA-MAKEUP-facebook

Jutīga, reaktīva āda reaģē daudz jutīgāk nekā normāla āda, tā ir hiperreaktīva. Par jutīgu ādu pirmām kārtām liecina neirosensorie simptomi— diskomforts, nieze, dedzināšana, durstīšana. Tas ir stāvoklis, kad ir samazināta ādas noturība (slieksnis) pret apkārtējās vides faktoru (karstuma, aukstuma, vēja u. c.) ietekmi, kā arī pret biežu kosmētikas līdzekļu un dažādu citu preparātu lietošanu. Tāpēc jutīga āda ar sliktu panesamību reaģē uz tādiem stimuliem, kuri nekādi neiedarbojas uz citiem ādas tipiem. Šī pārmērīgā jutīguma rezultātā pazeminās ādas panesamības slieksnisDivi galvenie faktori izraisa šādu panesamības sliekšņa pazemināšanos un vēlāku saasinātu jutību:

Pirmkārt, to cilvēku, kuriem ir jutīga āda ar sliktu panesamību, ādas virskārtā (epidermā) ir traucēta tās aizsargfunkcija. Šā iemesla dēļ āda dehidratējas, kļūst sausa, un galvenais – palielinās potenciāli kairinošo faktoru iespēja iekļūt ādā.

Jutīgu, reaktīvu ādu raksturo arī brīvo radikāļu pārmērīga vairošanās apvienojumā ar nenormāli augstu iekaisumu veicinošo molekulu – citokīnu – izdalīšanos (veidojas patstāvīgs iekaisums ādā un patstāvīga asinsvadu dilatācija)!

Jūtīgu ādu ietekmē:

  • Iedzimtība;
  • Pareizas kopšanas;
  • Ārējās vides iedarbības ( solārijs, saule, vējš);
  • Dzīvesveida ( miegs, pārslodze);
  • Ēšanas paradumiem (nevajadzētu aizrauties ar lielu sāls daudzumu saturošu pārtikas produktu lietošanu un liela šķidruma daudzuma uzņemšana pirms iemigšanas, ādu negatīvi ietekmē arī stipra tēja un kafija, smēķēšana un alkoholisko dzērienu lietošana).

 

Kā kopt jūtīgu ādu? 

Galvenais jūtīgas ādas tīrīšanas princips ir normālas pH barjeras atjaunošana. Ir zināms, normālai ādai pH ir robežās no 5,2-5,4 un šis līmenis patstāvīgi atjaunojas dažas minūtes pēc sejas ādas mazgāšanas. Savukārt jūtīgas ādas atjaunošanās process ir traucēts un pH normā neatjaunojas un rezultātā āda ir kairināta un vaigi – sārti. Līdz ar to sejas tīrīšanai piemēroti līdzekļi ir neitrālas un/vai viegli skābi higiēnas līdzekļi, kas šo pH barjeru palīdz atjaunot.

  • Jāizvēlas individuāli piemēroti ādas kopšanas līdzekļi, kas neizraisa apsārtumu, izsitumus un Sensitive--Stay-that-way-_16000592_800903873_1_0_14078517_300citas nepatīkamas parādības (krēmi, emulsijas, micerālais ūdens – for sensitive skin, intolerant skin, hiperreactive skin)
  • Seju nevajadzētu mazgāt biežāk kā 2–3 reizes dienā.
  • Lietot uzturā nepiesātinātās taukskābes, zivju eļļu un B grupas vitamīnus.
  • Āda jāsargā no ultravioleto staru pārmērīgas iedarbības (sejas saules aizsargkosmētika ar SPF +50!).
  • Ja uz jutīgas ādas bieži klāj kosmētiku, tā pati par sevi izraisa kairinājumu un veicina jutīgumu. Ādai jāļauj atpūsties, kosmētika jālieto ar mēru. Kaut arī preparāti ir dermatoloģiski pārbaudīti, ir noteikta robeža, aiz kuras tā sāk iedarboties kā alerģijas un citu ādas problēmu palaidējmehānisms.
  • Ja šīs parādības sākas, vispirms jāpadomā, kas pēdējā laikā mainījies: kosmētika, uzturs, mikroklimats telpās, mazgāšanas līdzekļi, varbūt iegādāts jauns mājdzīvnieks utt. Bieži vien, pārtraucot kontaktu ar alergēnu, problēma pāriet pati no sevis.

 

Nedrīkst aizmirst, ka āda atspoguļo cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Ja problēmas atkārtojas, konsultējieties ar ārstu! Ja āda ir vienkārši jutīga, var doties pie kosmetologa, bet, ja parādījies kaut neliels apsārtums, vajadzētu meklēt dermatologu!