Kontaktdermatīts ir ādas slimība, kuru raksturo niezoši izsitumi, apsārtums un tas rodas noteiktai vielai saskaroties ar ādu. Izsitumi nav lipīgi, bet ir ļoti nepatīkami un pazūd 2-4 nedēļu laikā.
Komplicējoties saslimšanai āda var kļūt sausa, niezoša, bieza, hronisku formu sauc arī par ekzēmu (lichen simplex chronicus), kā arī kasot skarto vietu var pievienoties infekcija.
Šajā rakstā sīkāk Jūs uzzināsiet par to, kas ir :
- Kontaktdermatīta simptomi
- Kā rodas kontaktdermatīts?
- Kairinošais kontaktdermatīts
- Alerģiskais kontaktdermatīts
- Arodetioloģijas kontaktdermatīts
- Kontaktdermatīta ārstēšana
Kontaktdermatīta simptomi
Kontaktdermatīts izsitumu veidā biežāk parādās vietās, kas bijušas tiešā saskarē ar kairinošo vielu – piemēram apsārtums un izsitumi rokaspulksteņa sprādzes vietā. Vizuālas izmaiņas uz ādas parasti veidojas ātri- dažu minūšu līdz stundu laikā. Tipiski skartā vieta raksturojas ar:
- sarkaniem izsitumiem, udeņainiem pūslīšiem (pumpām), niezi, kas var būt ļoti izteikta sausa;
- sasprēgājusi āda, kas lobās, ja process ir hronisks;
- čūlas ar šķidrumu un krevelēm spēcīgas reakcijas gadījumā;
- tūska, dedzināšanas sajūta un nieze.
Simptomu smagums atkarīgs no laika, cik ilgi kaitīgais faktors iedarbojies uz ādu. Nozīme arī tam, cik viela ir bijusi koncentrēta un apkārtējai videi- temperatūrai, gaisa plūsmai, sviedriem. Mums katram imūnā atbilde ir citādāka, citam spēcīgāka, citam- vājāka, tāpēc ņēmā verams arī ģenētiskais fons.
Kā rodas kontaktdermatīts?
Kontaktdermatītu izraisa viela vai substance, kura kairina ādu vai izsauc alerģisku reakciju. Pasaulē zināmi vairāki tūkstoši alergēnu, un tiek atklāti jauni.
Intereses pēc izlasiet sava dienas krēma sastāvu un būsiet pārsteigti, cik daudz vielu tas satur un cik daudz no tiem ir potenciāli alergēni – praktiski visi!
Dažas no šīm vielām var izsaukt gan kairinošu kontaktdermatītu, gan alerģisku dermatītu.
Kairinošais kontaktdermatīts
Vissastopamākais kontaktdermatīts un dermatīts vispār. Nealerģiska iekaisuma reakcija, kas veidojas vielai (substancei) bojājot epidermu – saskaroties ar ādas virskārtu. Reakcija var rasties pēc vienreizējas saskares, taču simptomi nereti rodas arī atkārtoti saskaroties ar viegliem, neizteiktiem kairinātājiem (piemēram, biežākais ir roku saskare ar trauku mazgājamo līdzekli) un pakāpeniski ar laiku samazinās, attīstoties organisma tolerancei pret konkrēto substanci jeb vielu.
Kairinošas vielas, kas visbiežāk izraisa kontaktdermatītu:
- šķīdinātāji;
- spirti;
- balinātāji;
- ziepes, dezodoranti, kosmētika;
- vilnas vai salmu putekļi;
- dadzis- augs, ko pielieto alternatīvajā medicīnā.
Alerģiskais kontaktdermatīts
Šis kontaktdermatīts ir alerģiska rakstura. Tas rodas noteiktam alergēnam- šajā gadījumā vielai, izsaucot alerģisku reakciju ādā. Visbiežāk skar tikai laukumu, kur ir bijusi tieša vielas iedarbība. Taču alerģisku reakciju uz ādas var izsaukt arī dažādi produkti, pārtikas piedevas, medikamenti vai zobārstniecības manipulācijas- tad runājam par sistēmisko kontaktdermatītu. Pirmreizēji saskaroties ar potenciālo alergēnu, ādas reakcija var neattīstīties, bet otrreizēji (vai vairākkārtēji ar vieglu alergēnu) reakcija radīsies jau no maza vielas daudzuma.
Biežāk sastopamie kontaktalergēni:
- niķelis- daudz izmantots rotaslietu, pulksteņu ražošanā
- medikamenti- antibiotiku krēmi, orālie antihistamīni
- Peru balzams-dažādu kosmētisko līdzekļu, tajā skaitā parfimērijas un zobu skalojamo sastāvdaļa
- Formaldehīds
- Higiēnas līdzekļi- dezodoranti, dušas želejas, matu krāsa, kosmētika, nagu laka, dabiskie kosmētikas līdzekļi, kuru sastāvā ir eikalipts, kampars vai rozmarīns
- Tetovēšanas tinte, arī henna
- Indīgā efeja un mango- sastāvā spēcīgs alergēns- urusiols
- Gaistošas vielas- aromterapijas eļļas, repelentu spreji
- Produkti, kas alerģisku reakciju ierosina saules iedarbībā- fotoalerģiskais kontaktdermatīts- daži sauļošanās krēmi, medikamenti.
Viens no biežākajiem kontakdermatīta veidiem – reakcija uz niķeļa saturošām rotaslietām.
Arodetioloģijas kontaktdermatīts
Saskaroties ar alergēniem vai kairinošām vielām darbā (hobijs) augstākam riskam pakļautās profesijas:
- Medicīnas darbinieki, farmācijas industrija
- Metālapstrāde
- Celtnieki
- Frizieri, kosmetalogi
- Viesmīļi
- Ūdenslīdēji, peldētāji- sejas masku, briļļu gumija
- Apkopēji
- Dārznieki, lauksaimniecībā strādājošie
- Pavāri, darbs ar pārtikas produktiem
Kontaktdermatīta ārstēšana
- Pirmkārt- izvairīties no izraisītāja! Konkrēto izraisītāju var noskaidrot veicot ādas alerģijas testus (skat. Ādas alerģijas testi: kad, kā un kapēc?)
- Parasti īslaicīga vietēja izsitumu ārstēšana ar glikokortikoīdu krēmu (0.1% triamcinolons, 0.05% klobetazols) ir pietiekama simptomu atvieglošanai, tomēr jāatceras, ka pati ziede var izsaukt alerģisku reakciju.
- Cilvēkiem ar smagākām formām efektīvāk palīdz perorāli glikokortikosteroīdi- izmanto prednizolonu, pakāpeniski devu palielinot. Aukstās apliekamās kompreses palīdz mazināt apsārtumu un niezi.
- Nereti kontaktalergēna identifikācija ir visgrūtākais un ilgākais uzdevums. Tāpēc svarīgi pirms ārsta vizītes sev atsaukt atmiņā dažādus medikamentus vai kosmētikas līdzekļus, vielas, kas kādreiz jau ir izsaukušas līdzīgu ādas reakciju. Saskaroties ar kaitīgu vielu darbā, jāvalkā aizsargcimdi, regulāri jāmitrina rokas ar atbilstošu krēmu.
Raksta “Kontaktdermatīts” avoti:
1.Usatine RP, Smith MA, Chumley HS, Mayeaux EJ, Jr.. Chapter 146. Contact Dermatitis. In: Usatine RP, Smith MA, Chumley HS, Mayeaux EJ, Jr.. eds. The Color Atlas of Family Medicine, 2e. New York, NY: McGraw-Hill; 2013.
2. Shinkai K, Berger TG, Fox LP. Dermatologic Disorders. In: Papadakis MA, McPhee SJ, Rabow MW. eds. Current Medical Diagnosis & Treatment 2016. New York, NY: McGraw-Hill; 2016.
3. https://www.mayoclinic.org/