Mūsdienu pasaule nav iedomājama bez neskaitāmām ķīmiskām vielām ar ko mūsu āda saskarās ikdienā: vielas, ko lietojam kosmētikas līdzekļos, saimniecībā un ikdienas darbos. Nereti kāda no šīm vielām (sauksim šo vielu par alergēnu) ar ko mūsu āda nonāk saskarē izraisa ādas apsārtumu niezi un/vai pietūkumu t.i. kontaktalerģiju. Šo stāvokli medicīniski sauc par kontaktdermatītu vai alerģisku ekzēmu.
Šajā rakstā Jūs sīkāk uzzināsiet, par to:
- Kas ir kontaktalerģija?
- Kādi ir biežāk satopamie alergēni?
- Kam ir jāveic kontaktalergēnu testa izmeklēšana?
- Kā sagatavoties kontaktalergēnu testam?
- Kā notiek procedūra?
Tā ir vēlīna alerģiska reakcija, kas var izpausties ādā pat vairākas dienas pēc saskares ar šo alergēnu. Līdz ar to gandrīz nekad uzreiz nav skaidrs, uz kādu tieši vielu ādā rodas tāda tipa hipersensitīva reakcija ( parasti tā ir kāda ķīmiska molekula, kas ir iestrādāts kādā kontaktvielā, kam ir kontakts ar ādu piem. kosmētiskajos līdzekļos konservants Quaternium-15, tas ir formaldehīda atvasinājums, ko bieži pielieto kā antibakteriālu līdzekli industriāli ražotos krēmos un tas ir viens no biežākajiem kontaktdermatīta izraisītājiem jūtīgas ādas tipa īpašniecēm Eiropā 2005.gadā.1.)
Galvenais kontaktdermatīta ārstēšanas veids ir izvairīšanās no specifiskas ķīmiski aktīvās vielas ar ko nonākot kontaktā cilvēkam izraisās ādas alerģiska reakcija. Lai šo specifisko kontaktalerģenu noskaidrotu ir nepieciešams veikt specifiskus kontaktalergēna aplikācijas (angl. “patch”) testus. Šobrīd zināms ap 3700 vielu, kas var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu (biežākie ir kosmētiskie līdzekļi, metāli un sadzīves ķimikālijas). Eiropā vairāk nekā 20% populācijas ir sensibilizēti pret vismaz vienu no biežākajiem kontakta alergēniem, pētījumi liecina, ka Norvēģijā un Vācijā līdz pat 28%.2.
Mūsdienu Patch testi radīti ilgstošā un nepārtrauktā pilnveides procesā. Ādas aplikāciju testus pirmo reizi pieminējis vācu ķīmiķis Stedelers 19. gadsimta beigās. 20. gs. pēdējos gadu desmitos veikta rūpīga metodes un materiālu standartizācija.
Kādi ir biežāk satopamie alergēni?
- Niķelis, ko izmanto rotaslietās;
- Ārēji un iekšķīgi lietojamie medikamenti (piem. antibiotikas, pretsāpju u.c. zāles);
- Peru balzāms, ko pielieto daudzos kosmētiskos produktos, piemēram, smaržās, dekoratīvajā kosmētikā un mutes skalošanas līdzekļos;
- Formaldehīds, plaši pielietots kosmētisko līdzekļos kā konservants;
- Latekss, gumijas cimdi;
- Dažādi augu valsts ekstrakti (kampareļļa, rozmarīns, eikalipts);
- Nagu lakas, krāsas, matu veidošanas līdzekļi.
Alergēnu saraksts ir liels un nepieciešamais alergēnu panelis tiek izvēlēts specifiski ņemot vērā pacienta sūdzības un klīnisko vēsturi.
Kam ir jāveic kontaktalergēnu testa izmeklēšana?
- Pacientiem, kuriem ir aizdomas par alerģisku kontaktdermatītu.
- Pacientiem, kuriem ir citas ādas saslimšanas, kas palielina ādas jūtību uz kādu uz kontaktalergēniem – atopiskais dermatīts, seborejiskais dermatīts, psoriāze, dishidroze.
- Hroniskas ekzēmas pacientiem, bez nenoskaidrota izraisītāja.
- Pacientiem, kuriem ir kāda medikamenta nepanesība, vai bijusi anafilaktiska vai alerģiska ādas reakcija uz kādu no medikamentiem.
Kā sagatavoties kontaktalergēnu testam?
- Nav ieteicams lietot 14 dienas pirms izmeklēšanas antihistamīna (pretalerģijas) vai hormonālos steroīda properātus (prednizolons), kas var dot viltus negatīvu testa atbildi.
- Kontaktalergēna testu nedrīkst veikt ja uz muguras ādas ir aktīvs iekaisuma process (dermatīts).
- Pirms testa veikšanas 7-10 dienas nav rekomendēts sauļoties, iet solārijā.
- Kontaktalergēnu tests nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā.
Kā notiek šī procedūra?
Alplikācijas kontaktalergēnu tests ir vienkārša, nesāpīga procedūra.
Speciālista ambulatorās pieņemšanas laikā noteiktas ķīmiski aktīvas vielas (haptēni) tiek ievietots mazos alumīnija konteineros un piefiksēti pie muguras ādas ar speciālu hipoalergēnu plāksteri (skat.attēlā).
Haptēnu koncentrācija ir pietiekoša, lai, ja pacienta ādai ir paaugstināta jūtība uz šo vielu – tas reaģētu, bet nepietiekoša, lai varētu izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas (piem. anafilaksi).
Šie alumīnija diski ar haptēniem ir piefiksēti pie pacienta muguras un atstāti uz divām dienām. Šo divu dienu laikā nedrīkst slapināt šos plāksterus (nav ieteicama mazgāšanās vannā, dušā). Turklāt, lai pasargātu plāksterus no dislokācijas, nav ieteicamas svīšana palielinātos slodzes apstākļos (piem. sporta nodarbības).
Pēc plāksteru noņemšanas vizīšu starplaikā pacients turpina savas ikdienas aktivitātes pilnā apjomā. Citi specifiskie ierobežojumi ir apspriesti ar pacientu individuāli pieņemšanas laikā.
Pozitīvi ir testa rezultāti uz kādu no specifiskiem kontaktalergēniem izpaužās kā apsārtums, tūska, smagākos gadījumos var veidoties izolēts pūslis:
Ar cieņu,
Jūsu Ādas akadēmija
*Šis teksts nes izteikti rekomendatīvu raksturu un ir izveidots ar informatīvu un izklaidējošu mērķi. Raksta saturs nevar tikt uztverts kā medicīnas speciālista konsultācija, diagnoze, vai ārstēšanas plāns. Vienmēr konsultējaties ar savu ārstējošo ārstu vai citu pilnvarotu speciālistu, ja Jums ir radušies jautājumi par savu veselības stāvokli!