Atopiskais dermatīts (AD), tautā saukts arī par ekzēmu vai neirodermītu, ir hroniska, iekaisīga, recidivējoša ādas slimība, kas visbiežāk parādās bērnībā- industriālās valstīs skar 15-20% bērnu, taču nereti parādās pieaugušo vecumā.


Atopisku dermatītu raksturo kompleksa saistība starp ģenētiski traucētu ādas barjeras funkciju, pastiprinātu ūdens zudumu caur ādu, spēcīgu sensibilizāciju (iedzimtās imūnsistēmas traucējums ar pastiprinātu ādas jūtību uz ārējiem vides faktoriem) un recidivējošas ādas infekcijas kā atbilde uz neadekvāti reaģējošo imūnsistēmu. 


Ekzēma ir vispārējs apzīmējums ādas iekaisuma slimībām, un tā nav lipīga! Kopā ir 6 ekzēmu veidi, bet atopiskais dermatīts ir visbiežāk sastopamais no tiem. Atšķirībā no citiem ekzēmu veidiem, atopiskais dermatīts parasti ‘’nepāriet’’ dažās dienās vai nedēļās. Simptomi var samazināties, tomēr tie ar laiku atgriežas.

Atslēgas vārds ir nieze- atopiskais dermatīts ļoti niez. Tāpēc arī āda iekaist no nemitīgās kasīšanās vai berzes. Visbiežāk skartās vietas ir vaigi, rokas un kājas, bet skarta varbūt jebkura ķermeņa daļa.


Izskatīsim tādas tēmas kā :

  1. Atopiskā dermatīta riska faktori.
  2. Atopiskā dermatīta simptomi.
  3. Kas var provocēt atopiskā dermatīta simptomus?
  4. Ar atopisko dermatītu saistītās saslimšanas.
  5. Atopiskā dermatīta slimības smaguma stadijas?
  6. Atopiskā dermatīta diagnostika.
  7. Atopiskā dermatīta terapijas iespējas un pieeja mūsdienās. 

Atopiskā dermatīta riska faktori

Slimības etioloģija nav zināma, tomēr tā uzskatāma par kompleksu gēnu un vides izraisītu pataloģiju. Ir izdalīti 2 riska faktori, kas, ļoti iespējams, izraisa atopisku dermatītu:

  1. Atopija ģimenēpar atopiju sauc ģimenes noslieci uz tādām saslimšanām kā siena drudzis, bronhiālā astma un/ vai atopiskais dermatīts, kuru bieži (bet ne visos gadījumos) pavada alerģiska rakstura komponente. Apmēram 70% no atopiskā dermatīta pacientiem šī slimība ir kādam no ģimenes locekļiem. Iespēja saslimt ir 2-3 reizes ir augstāka bērniem ar vienu slimu vecāku (sevišķi no mātes puses), un 3-5 reizes augstāka, ja slimo abi vecāki.
  2. Funkcionālas mutācijas filagrīna (FLG) gēnā. Filagrīnam ir nozīme epidermas diferenciācijā un aizsargbarjeras veidošanā, ieskaitot stratum corneum jeb ādas virsējo- raga slāni. Tāpat filagrīns darbojas kā dabiskais mitrinošais faktors, kas nodrošina epidermālu mitrināšanu un barjerfunkciju. Gēna mutācijas saistās ar agrāku un smagāku slimības norisi, tomēr aptuveni 40% no pacientiem ar šo mutāciju, atopiskais dermatīts neattīstās.

Pētījumos pretrunīgus rezultātus uzrāda arī paaugstināts bērna dzimšanas svars- citi to vērtē kā riska faktoru, tomēr atrodami pētījumi, kuros saistību starp atopisku dermatītu un dzimšanas svaru neatrod.

Atopiskā dermatīta simptomi

Parasti izpaužas ekstremitāšu atloku virsmas, ieloces (paduses, cirkšņi, sēžas muskuļu apvidū).

gr2

A. att. Pašiem mazākajiem bērniem ( no 2 mēnešu vecuma) atopiskā dermatīta izpausmes novietotas sejas ādas, vēdera priekšsējās sienas un apakšējo ekstremitāšu atloku virsmās. B.att. Bērniem no 1-3 gadiem process lokalizēts sejas ādā ( tā saucamā diatēze) un locītavu ieloku virsmās). C.att. Pieaugušo vecumā atopiskais dermatīts vairāk skar ierastās kontakta vietas ar ārtējo vidi – rokas, roku ieloču virsmas, uz kakla ādas apvidu.

Akūta ekzēmaObjektīvi akūta ekzēmas simptomi 

  • Apsārtums
  • Vezikulācija, pat bullu veidošanās
  • Eroziju veidošanās
  • Zvīņošanās

Subjektīvie simptomi

  • Dedzināšana
  • Kņudēšana
  • Smeldze

Hroniska ekzēmaObjektīvi hroniskas ekzēmas simptomi 

  • Sausums
  • Zvīņošanās
  • Hiperkeratoze

Subjektīvie simptomi

  • Nieze
  • Sāpes

Kas var provocēt atopiskā dermatīta simptomus?

Cīņa ar simptomiem ir pašlaik vienīgā izeja slimības ārstēšanā. Tāpēc labi zināt izsaucējus jeb trigerus (angl. trigger), kas stāvokli saasina- un no tiem attiecīgi izvairīties. Tāpat jāatceras, ka katram simptomi izpaužas atšķirīgi, piemēram- jūsu bērnam izsitumi var parādīties citā vietā nekā jums pašam.

  • Sausa āda – zaudējot pārāk daudz ūdens, tā kļūst trausla, zvīņaina, raupja kā smilšpapīrs un ekzēma attīstās ātrāk, tāpēc svarīgi regulāri ādu mitrināt, īpaši pievēršot uzmanību rokām.
  • Kairinātāji – ikdienas produkti, vielas, to skaitā arī dabiskās, kas izraisa apsārtumu vai niezi. Visbiežāk- roku ziepes, veļaspulveris, līdzekļi virsmu tīrīšanai un dezinfektanti.
  • Psihoemocionāls stress
  • Straujas temperatūras maiņas un svīšana – fitness, apsaldētas rokas ziemā, neatbilstoša gultasveļas izvēle gadalaikam utt.
  • Infekcija – apkārt dzīvojošie mikroorganismi, tostarp dabiskās ādas mikrofloras pārstāvji var izraisīt lokālu iekaisumu, visbiežāk vainīgie ir Stafilokoks, Herpes vīruss, dažādas sēnītes (‘’Atlēta pēda’’), kas tādējādi saasināt ekzēmu
  • Alergēni – apkārtējā vidē esošie materiāli, vielas, kas izraisa alerģisku reakciju. Visbiežāk sastopamie- ziedputekšņi, putekļērcītes, mājdzīvnieku spalva, pelējums.
  • Hormoni – straujas hormonsvārstības, piemēram- grūtniecība, avārijas kontracepcija, vairogdziedzera slimības u.c. var saasināt simptomus.

Ar atopisku dermatītu saistītās saslimšanas?

Tipiski izšķir t.s.’’atopisko triādi’’, kurā ietilpst 3 atopiskie stāvokļi, kuri visbiežāk sastopami atopiskā dermatīta pacientiem: pārtikas alerģijas, astma un alerģiskās iesnas/ rinokonjunktivīts.

  1. Alerģijas – trešdaļai bērnu ar atopisku dermatītu paralēli novēro pārtikas alerģiju. Vai noteikti pārtikas produkti varētu būt atopiskā dermatīta izraisītājs? Diemžēl, strikti ievērojot diētu un izslēdzot noteiktas pārtikas grupas, vēlamais rezultāts netiek sasniegts,  ja ekzēma parādās neatkarīgi no pārtikas alerģijas, tāpēc domājot par atopiskā dermatīta ārstēšanu, pārtikas alerģiju vajadzētu nodalīt atsevišķi un diētas ierobežojumus neuztvert kā ekzēmas ārstēšanas veidu, bet kā papildus metodi. Vienkāršiem vārdiem- katrai kaitei sava ārstēšana.
  2. Astma, alerģiskās iesnas- saistību ar šīm slimībām parasti var pārbaudīt laborotoriski- alerģiskais atopiskais dermatīts asociējas ar paaugstinātu seruma IgE līmeni, alergēnspecifisku IgE klātbūtni, paaugstinātu IL-4 un IL-13 līmeni, pozitīvu alerģijas testu.
  3. Atopiskās ‘’ieloces’’ jeb Dennie-Morgan krokas– izteikti maisiņi jeb papildus kroka zem apakšējā plakstiņa:Dennie Morgan rievas
  4. Heilīts– ādas iekaisums apkārt lūpām.
  5. Pastiprināts plaukstu ādas krokojums.
  6. Hiperpigmentēti plakstiņi- tumšāka plakstiņu ādas krāsa no lokāla iekaisuma vai alerģiskajām iesnām.
  7. Ihtioze- sausas, zvīņveida plēksnes uz ādas
  8. Keratosis pilaris-  mazas, cietas pumpiņas uz sejas, augšdelmiem, augšstilbiem.
  9. Lihenifikācija- ādas sabiezēšana hroniskas kasīšanas, berzes rezultātā.
  10. Pāpulas- mazas, ar dzidru saturu pildītas pumpiņas jeb pūslīši, kas kasīšanās (berzes) rezultātā var plīst, kā arī pievienoties infekcija.
  11. Urtikārijas- t.s. ‘’nātrene’’ – sarkani izsitumi pēc alergēna ekspozīcijas, fiziskas slodzes vai karstas vannas.
  12. Miega traucējumi, depresija un citi psihoneirotiski traucējumi.

Atopiskā dermatīta slimības smaguma stadijas.

atopiskais dermatītsBērnībā izpaužas individuāli, simptomu smagums ir atšķirīgs. Zīdaiņiem tas parādās vidēji 6-12 nedēļu vecumā, tipiski uz vaigiem un zoda kā zvīņaini izsitumi, kas var kļūt sarkani un pat asiņot, kā arī kļūt par ieejas vārtiem infekcijai. Mazulim augot un attīstoties, kļūstot kustīgākam un sākot rāpot, skarta tiek arī roku un kāju āda berzes rezultātā. Nieze un kairinošs diskomforts var būt iemesls nemierīgumam, raudulībai.

Skolas vecumā, izsitumi vairāk parādās uz ceļiem un elkoņu iekšējās virsmās; kakla sānu daļās, ap muti, uz plaukstas locītavām, potītēm un plaukstām. Bieži izsitumi sākas kā mazas pāpulas, kas kasot kļūst cietas un lobās. Heilīts jeb ādas iekaisums ap lūpām var veidoties ja tās nemitīgi ‘’aplaiza’’, uzturot mitrumu un labvēlīgu vidi iekaisumam, kas rezultējas ar sāpīgām plaisām ādā ap muti.

Atopiskais dermatīts var remitēt (pazūd simptomi) uz nosacīti ilgu laiku un atgriezties pubertātes vecumā pateicoties hormonu svārstībām, stresam vai uzsākot lietot kairinošus ādas kopšanas līdzekļus, to skaitā dekoratīvo kosmētiku.

Lielākā daļa cilvēku ar atopisku dermatītu sastopas jau iepriekš pieminētajā vecumā, tomēr pirmo reizi parādīties tā var arī pieaugušo vecumā.  Pieaugušo slimības īpatnības ir līdzīgas bērniem- tā var izplatīties pa ķermeni vai pašlimitēties noteiktās ķermeņa daļās.

Pēc dažādu publikāciju datiem aptuveni 40% pacientiem ar kairinājuma dermatītu īpaši roku ādā, bērnībā bijušas atopiskā dermatīta izpausmes!

Atopiskā dermatīta diagnostika

Balstās uz 3 postulātiem, ko izvirzīja Japānas Dermatologu asociācija 1996.g. un diagnoze ir galvenokārt klīniska ar raksturīgiem simptomiem:

  1. nieze
  2. ekzantematozi laukumi, kas progresē
  3. hroniska gaita ar saasinājumiem un/vai remisiju

Papildus diagnostisko standartu piedāvā arī Hanifin & Rajka 1980.g., kur 2 simptomu grupas sadalītas lielajos kritērijos (nieze, hroniska gaita, lihenifikācija, ģimenes anamnēze) un mazajos simptomos (­seruma IgE, heilīts, rekurents konjunktivīts u.c.), kur diagnoze ‘’atopiskais dermatīts’’ uzstādāma, ja klīniski pacientam ir 2 no 4 lielajiem un vismaz 4 no 9 mazajiem simptomiem.


Labarotoriskie izmeklējumi nav rutīnas metode. Visbiežāk izmanto KOH metodi ādas nokasījumam, lai izslēgtu sēnīšu infekciju. Ādas paraugu var ņemt arī, lai izslēgtu kašķi, izmeklējot paraugu gaismas mikroskopā. Protams, abas minētās infekcijas var uzslāņoties uz jau esoša atopiskā dermatīta. RAST jeb radio alergēn absorbent testam, ko izmanto pārtikas alergēnu un seruma IgE līmeņa noteikšanai, nav noteicošas lomas slimības diagnostikā.

Tomēr izvērtējot pacientu un nosakot pareizo diagnozi, jāvadās ne tikai pēc diagnostiski ieteiktajiem standartiem, bet arī jāievāc detalizēta anamnēze- kādā vecumā parādījās, vai kādam no ģimenes locekļiem ir bijuši līdzīgi simptomi, dzīvesveids, sociālie apstākļi, darba specifika utt.

Atopiskais dermatīts – Ārstēšana


Veiksmīga rezultāta sasniegšanas pamatā, ārstēšana iekļauj sistemātisku, ilgu un izglītojošu darbu.


Nozīmīga ir slimības fāze, ādas mitruma stāvoklis, farmakoloģiskā terapija un konkrēto, individuālo alergēnu, mikroorganismu un emocionālu stresoru apzināšana un izslēgšana. Tāpēc varam secināt, ka ārstēšana ir individualizēta katram pacientam un tai nav viena konkrēta standarta.

Nefarmakoloģiskā ārstēšana

  • Ādas mitrināšanai ir milzīga loma simptomu atopiskā dermatīta ārstēšanamazināšanai un medikamentu lietošanas attālināšanai-izvēlieties jums piemērotākos ādu mīkstinošus un mitrinošus krēmus, losjonus ar urīnvielu, glicerīnu u.c.
  • Ārstnieciskās peldes ar mīkstinātājiem (ar pievienotām eļļām, proteīniem-klijām) ir daļa no terapijas, tomēr nav precīzu norāžu par to, cik bieži šo procedūru ieteicams veikt, kā arī mērcējot rokas parastā ūdenī, tās var kļūt vēl sausākas. Antiseptiskās vannas- biežāk iesaka zemas koncentrācijas (1/10000) KMnO4 šķīdumu vai 0.05% hlorheksidīna šķīdumu. Pēc visa veida vannošanas, noteikti jāuzklāj mitrinošs krēms.
  • Izvairīšanās no parastajām ziepēm ar augstu pH, to vietā izvēloties hipoalerģiskus, bez smaržas un soap-free ādas tīrīšanas līdzekļus.
  • Mitrie apliekamie ar/vai bez vietēji izmantojamiem kortikosteroīdu krēmiem var samazināt niezi un kairināmību akūtas ekzēmas fāzē.

    Lokālā ārstēšana ar ziedēm

  • Pretiekaisuma krēmi īslaicīgam un ilglaicīgam pielietojumam- 0,1% betametazona valerāts, 1% pimekrolims atjauno ādas aizsargbarjeru un samazina kairinājumu:
    • Glikokortikoīdi- ārstēšanas stūrakmens, ir lokālo kortikosteroīdu īslaicīgs kurss paasinājuma fāzē: prednizolons, mometazons. Bērniem biežāk nozīmē vājas potences kortikosteroīdus, jo šajā vecumā atopiskais dermatīts noris vieglā vai vidēji smagā formā. Jaunās paaudzes nehalogenizēto esteru kortikosteroīdiem (metilprednizolona aceponātam, mometazona fluorātam) piemīt spēcīga pretiekaisuma darbība ar zemu sistēmiskas toksicitātes risku. Ne par daudz un pareizajā vietā, kā arī tik bieži un ilgi, cik ārsts nozīmējis- īpaši efektīvs akūtā atopiskā dermatīta uzsliesmojumā, samazina simptomus- flutikazons 0,05%, mometazons.
    • Kalcineirīna inhibitori- 0,03% takrolima ziede vidēja vai smaga atopiskā dermatīta terapijā mazuļiem līdz 2.g.vecumam, kā arī 0,1% pieaugušajiem. 1% pimekrolima krēms bērniem no 2.g.v un pieaugušajiem vieglas līdz vidēji smagas atopiskā dermatīta ārstēšanā. 90% gadījumu klīniskā remisija tiek sasniegta divu nedēļu laikā.

 Vispārējās terapijas pamatprincipi

  • Antihistamīni – niezes mazināšanai – disloratidīns, loratidīns, cetirizīns. Pirmās paaudzes antihistamīniem ir sedatīva darbība, kas uzlabo miegu.
  • Antibakteriālā terapija – sekundārās infekcijas gadījumos.
  • Citostātiska terapija – ciklosporīns, metotreksāts smagu atopiskā dermatīta formu gadījumos, kad ir skarti lieli ādas virsmu laukumi.

Diētas korekcija

Ja jums vai jūsu bērnam ir pierādīta konkrēta pārtikas produkta alerģija, izslēdzot šo produktu no uztura, samazināsies arī ekzēma – visbiežāk tas ir govs piens, olas, glutēns, pārtikas piedevas (tartrazīns, Na benzoāts u.c.). D vitamīns, zivju eļļa jeb omega-3 taukskābes, E vitamīns- ir īpaši svarīgi iekaisuma samazināšanā, skābekļa brīvo radikāļu izvadīšanā un aizsargbarjeras stiprināšanā.


 Izmantotie informācijas avoti:

  1. Leung DM, Eichenfield LF, Boguniewicz M. Chapter 14. Atopic Dermatitis (Atopic Eczema). In: Goldsmith LA, Katz SI, Gilchrest BA, Paller AS, Leffell DJ, Wolff K. eds. Fitzpatrick’s Dermatology in General Medicine, 8e. New York, NY: McGraw-Hill; 2012
  2. https://nationaleczema.org/eczema/types-of-eczema/atopic-dermatitis/
  3. https://www.merckmanuals.com/professional/dermatologic-disorders/dermatitis/atopic-dermatitis-eczema
  4. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1792795/
  5. https://www.med.or.jp/english/pdf/2002_11/460_465.pdf
  6. https://www.aad.org/practice-tools/quality-care/clinical-guidelines/atopic-dermatitis/diagnosis-and-assessment/clinical-associations-recommendations