Kosmetoloģijas produktu industrija un dermatoloģijas nozare ietekmējoties no “Pasaules cilvēka mikrobioma projekta” datiem ar katru gadu arvien vairāk pievēršas “karstai” tēmai – ādas mikrobioms un inovatīvai ādas disbiozes terapijai ar “labajām” baktērijām jeb probiotikām kosmētiskajos līdzekļos. Tiesa gan šīs dzīvās baktērijas veikalu plauktu nopērkamā kosmētikas klāstā ir pareiz sastopamas salīdzinoši reti un veido uz 2018. gadu tikai 1% no vispārējā līdzekļu daudzuma.
Kas ir probiotikas kosmētikā un kāpēc tos lieto?
Ar probiotikām ādas kopšanas produktos apzīmē kosmētiskos līdzekļus, kas satur “dzīvus mikroorganismus, ko uzklājot uz cilvēka ādas un gļotādām uzlabo vispārējo ādas un organisma veselību” ” (Hills et al. 2014).
Citiem vārdiem probiotiķu jeb tā saucamo “labo” baktēriju vai šo baktēriju producēto vielu (fermentu) galvenais uzdevums nokļūstot uz ādas vai gļotādas ir stiprināt ādas normālo aizsargbarjeru, kas varētu būt viena no jūtīgas ādas iemesliem, līdzsvarot mikrofloras attiecības (ādas normālo baktēriju un sēnīšu balansu) un novērst iespējamās ādas infekcijas rašanos, kas ir bieža parādība mikrofloras disbalansa gadījumā.
Līdzīgi kā izmainītas zarnu mikrofloras terapijā (piem., pēc caurejas) arī ādas mikrofloras uzlabošanai biežāk tiek izmantotas Lactobacillus, Bifidobacterium ģints baktērijas (dzīvas novājinātas baktērijas, kas ir paredzētas uzklāšanai uz ādas) vai arī to fermenti (laboratorijā kultivētu baktēriju izdalīti metabolīti, kas var saturēt antioksidantus, aminoskābes, vitamīnus) vai baktēriju lizāti (noārdīto baktēriju daļas).
Baktērijas krēmā – inovācija vai trends?
Vai probiotiķu terapija ādas kopšanas līdzekļos var būt efektīvs anti-age terapijas veids? Ņemot vērā, ka tēma ir inovatīva un patreiz norisinās daudz pētījumu ādas mikrobioma nozarē, patreiz ir pāragri spriest par šo kosmētisko līdzekļu viennozīmīgu efektivitāti. Savukārt ir jau pieejami dati par probiotiku saturošu kosmētisko līdzekļu pozitīvo iedarbību pie tādiem ādas stāvokļiem kā:
- apdegumu rētas,
- ādas ultravioletā staru bojājums,
- ādas pazeminātas imunitātes gadījumos.
Papildus ir pētījumi, ka probiotikas var uzlabot ādas barjeru, normalizējot ādas epitēlija slāņa funkciju un veidojot konkurējošu vidi “sliktajām” jeb patogēnajām baktērijām – ierobežojot barības vielu daudzumu. Šis efekts sevi ir pierādījis jūtīgas ādas mazgājošos līdzekļos (vai piemēram, intīmās kopšanas līdzekļos)
Uz šo brīdi norisinās vairāki lieli starptautiski pētījumi, kuri izvērtē dažādu veidu Lactobacillus ģints baktēriju spēju normalizēt ādas mikrofloru un mazināt ādas iekaisumu pie tādiem dermatoloģiskiem stāvokļiem kā atopiskais dermatīts un rozācija. Ir daudz neatbildētu jautājumu par šo baktēriju mijiedarbību ar pašu kosmētiskā līdzekļa formu, to uzglabāšanas un realizācijas laiku.
Patreizējie dati ir daudzsološi, bet to apjoms ir limitēts, lai varētu pilnvērtīgi spriest par noteiktu probiotisko kosmētisko līdzekļu brīnumaino efektivitāti.