Šajā rakstu sērijā es vēlētos atbildēt uz bieži sastopamām neskaidrībām un mītiem, kas tad īsti Latvijas Republikā var sniegt estētiskās medicīnas pakalpojumus (biežāk sastopamās procedūras kā filleri, botulīntoksīna injekcijas, diegi) un kādi soļi būtu jāsper, lai izvēlētos speciālistu Latvijā maksimāli droši.
Pirmajā daļā vērsīšu Jūsu uzmanību uz to, kā tam vajadzētu strādāt Latvijā un kāda ir reālā situācija, tālākājās bloga sadaļās pastāstīšu par medicīnisku pieeju novecošanās procesu vadīšanā.
Ja runa iet par botulīntoksīna un dažādu pildvielu ievadi ir ļoti daudz neskaidrību. Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka šo aktīvo vielu ievade jeb “špricēšana” prasa ne pārāk lielas prasmes un principā to var darīt ikviens un ar jebkādu pildvielu uz kuras ir uzraksts “FILLER” vai “BOTOX”. Manuprāt šo mītu kultivē tieši ne-speciālisti, jo nevēlas zaudēt daļu no saviem ienākumiem.
Turklāt nereti populārajo sociālajo tīklu lentēs uzpeld reklāmas par “lūpu”, “vaigu”, “diegu” akcijām no dažādiem skaistumkopšanas saloniem un rodas sajūta, ka to dara visi “pieredzējuši speciālisti ar medicīnisko izglītību”, kas var noturēt adatu rokā – kosmētiķis, masieris, estētikas speciālists, kā arī tetovēšanas un skropstu meistari, kuriem pat nav bāzes izpratnes par medicīniskajiem procesiem. Finālā klients dzenoties pēc lētākā un populārākā piedāvājuma ir viegls upuris šiem patogēnajiem speciālistiem.
Neuzķeries uz lētiem reklāmas saukļiem sociālajos tīklos! Pārbaudi savu speciālistu šeit https://www.lema.lv/doctors
Cik daudz esmu dzirdējusi par pacientu nepatīkamām pieredzēm pēc estētiskām procedūrām, kuras tika veiktas ne īstajā vietā, ne īstajā laikā un nepareizi izvēlētam pacientam, kas noved pie VISU estētisko medicīnas procedūru vilšanās un neuzticību estētiskās medicīnas speciālistam.
Ar ko sākt estētisko ceļu? Atbilde: ar speciālista izvēli!
Pirmkārt, estētiskā medicīna IR un PALIEK ārstniecības nozare!
Latvijā likumdošanā jau kādu laiku nav tāda apzīmējuma kā ārsts kosmetologs, jo faktiski tādas papildus rezidentūras neeksistē. Lai ieviestu skaidrību šajā nozarē ir izveidota Latvijas estētiskās medicīnas asociācija, saīsinājumā LEMA (www.lema.lv/doctors), kurā ir izveidots ārstu saraksts, kas ir ieguvuši metodes sertifikāciju metodēs:
- M63 – botulīntoksīna pielietojums estētiskajā medicīnā;
- M64 – biomateriālu* pielietojums estētiskajā medicīnā.
*biomateriāli – dažādas bāzes pildvielas, mīkstie implanti (“filleri”, diegi un tml.), kuri paredzēti ievadei cilvēka mīkstajos audos.
Šīs metodes sertifikāti apliecina, ka ārsts ieguvis attiecīgo izglītību (šim ārstam ir zināšanas un plasmes par novecošanās procesiem – lasi Četri veidi, kā seja noveco) par šo pildvielu un medikamentu ievadi un patstāvīgi papildina savas zināšanas akreditētos kursos.
Tādēļ, ja pacients izvēlas ārstu no LEMA saraksta estētisko manipulāciju veikšanai, tad pacientam vismaz ir pārliecība, ka šis ārsts ir oficiāli atzīts Latvijā strādāt estētiskajā jomā.
Tātad, ja Jums piedāvā veikt filleru vai botulīntoksīna injekcijas persona, kas nav ārsts, tad noteikti šai personai nav tiesību to darīt Latvijā, pat ja šī persona apgalvo pretējo.
Dr.Tatjana Ļiņova, dermatologs, imunologs
“Skaistuma špricīte”- botulīntoksīns
Ja botulīntoksīns ir pieskaitīts pie medikamentiem un to iegādāties oficiāli nav iespējams, ja vien tā nav ārstniecības persona vai aptieka, tad ar biomateriāliem viss nav tik viennozīmīgi. Protams izsprūk kādi nereģistrēti botulīntoksīna gadījumi, kas ir ievesti no kaimiņvalstīm, bet tā drīzāk ir kazuistika nekā likums.
“Skaistuma špricīte” – filleri
Biomateriāli jeb filleri nav pieskaitīti pie medikamentiem, to iegāde no valsts puses nav stingri kontrolēta, līdz ar to, pārdot vai nē preperātu ir atstāta katra pārdevēja ziņā.
Bieži vien tirgotavas jeb produktu izplatītāji rīko kursus, kuros iepazīstina ar savu produkciju personām ar medicīnas izglītību (bieži vien ņemot pretī ar JEBKĀDU medicīnas izglītību) un izdod sertifikātu par to ka šī persona ir tieši iepazīstināta ar konkrēto produktu jeb šai personai ir novadīta šī produkta prezentācija, neuzņemoties atbildību par to, vai personai ir pietiekoši daudz medicīnas izglītības un prakstiskās bāzes. Tie ir bieži tie sertifikāti, ko Jums uzrāda kā apliecinājumu, ka “spečuki” drīkst durt.
Bet pagaidiet mest akmeņus tikai lieltirgotavu dārziņos, internetā ir pieejami kaudzēm iespēju pasūtīt “fillerus no Eiropas”…
Tas nozīmē, ka bieži vien, personām, bez atbilstošas izglītības un saprašanas rokās tiek iedots instruments, lai veiktu invazīvu ārstniecisku darbību… Līdzīgi, ja zobus labotu un apendicītu operētu speciālists ar 3 mēnešu medicīniskajiem kursiem (labākajā gadījumā) – es nedomāju, ka mūsu “spečukam” ir tiesības Latvijā strādāt ar biomateriāliem, pat ja šī persona mehāniski māk “durt”…
Kāpēc “skaistuma špricītes” jāveic ārstam?
Un tagad iedomāsimies situāciju ka Jūs tikko esat izslimojis COVID-19, vai lietojat medikamentus un vai parādījusies herpes infekcija? Vai Jūs esat pārliecināti, ka Jūsu tā sauktais “speciālists” spēs Jūs adekvāti novērtēt un piemeklēt adekvātāko “terapiju”?
Vai arī fillera ievades laikā ir gadījusies neatliekama situācija – nosprostots asinsvads, lokāla vai masīva alerģiska reakcija, kas prasa tūlītēju precīzu iejaukšanos un medikamentu ievadi?
Vai pacientam parādās mezgliņi, kuri ir jāšķīdina (tas prasa specifisku izglītību un ārsniecības personas sertifikātu atkarībā no ievadāmās vielas). Vai Jūs esat pārliecināti, ka skaistuma spečukam, kas “dur pa kluso” ir viss nepieciešamais lai Jūs savlaicīgi atdzīvinātu līdz atbrauc NMPD brigāde?
Ārstniecības personas, kas ir specializējušās estētiskajā medicīnā bieži vien redz šo “spečuku” darbus un labo kļūdas. Tieši ārstniecības personas jeb ārsti, kas ikdienā nodarbojas ar estētiku, cenšas maksimāli mazināt iespējamos riskus, jo ļoti labi zin šo komplikāciju “cenu”.
Ar cieņu,
Vienmēr Jūsu dr. Tatjana Ļiņova
