Garo ziemas periodu beidzot nomainījis ilgi gaidītais pavasaris. Saules stari mūs lutina uzlabojot garastāvokli, vairojot enerģiju un papildinot mūsu D vitamīna ziemā izsmeltās rezerves.
Taču saulei ir ne tikai pozitīvas īpašības. Intensīvi gozējoties saules staros mēs sevi pakļaujam kancerogēnai iedarbībai – ultravioletajiem stariem. Saules starojums ir elektromagnētiskie viļņi, kurus sīkāk iedala infrasarkanajos, ultravioletajos (UV) staros un redzamajā gaismā. UV starojums iedalās UV-A (īsajos) un UV-B (garajos) staros, (UVC tiek absorbēti atmosfērā un līdz Zemei nenonāk). Pirms laika tika uzskatīts, ka tikai UVB starojums izraisa ādas bojājumu, tomēr tiek atklāti arvien jauni pierādījumi UVA staru kaitīgumam. Saules UV stari, tajā skaitā solārijs (!), veicina mutāciju (ģenētisku defektu) veidošanos epidermas melanocītos (pigmenta šūnās) un sekojošu transformāciju ļaundabīgās šūnās, kuras strauji dalās un veido audzēja masu.
Melanoma ir visļaundabīgākais un agresīvākais no visiem ādas audzējiem. Tas var rasties kā jauns pigmentēts veidojums vai no esošas dzimumzīmes (atipiska nevusa), kas mainījusi savu izskatu un formu – tā var būt melnā, tumši vai gaiši brūnā, zilganā, iesarkanā vai bālā krāsā ar nelīdzenām kontūrām.
Melanomas diagnostikā atzīts ABCD kritēriju princips (no angļu valodas):
A. Asimetry- asimetriska forma
B. Borders- nelīdzenas robežas
C. Color- > 1 krāsa
D. Diameter- izmērs lielāks par zīmuļa dzēšgumiju ap 6mm
E. Evolution- straujas dzimumzīmes izmaiņas
Minētās pazīmes var pavadīt veidojuma asiņošana, izčūlojums, nieze, sāpes, velkoša sajūta.
Sievietēm biežāk skar rumpja ādu un laukumus, kas pakļauti tiešiem saules stariem un nav nosegti ar apģērbu- seja, kakls, rokas, kājas. Vīriešiem- mugura un kājas. Tomēr tā var attīstīties arī netipiskākās vietās- uz pēdām, plaukstām, un citur, tas vairāk raksturīgs cilvēkiem ar tumšu ādas toni.
Riska faktori:
- Kopējais dzimumzīmju skaits, to skaitā displastisko dzimumzīmju (10 reižu lielāks risks)
- Gaiša āda – cilvēkiem ar blondiem, rudiem matiem, gaišas krāsas acīm un vasarasraibumiem ir samazināts melanīna daudzums (Fitzpatrick I-II fototips). Melanīns mūs pasargā no UV stariem, tāpēc ādas apdegumi gaišiem cilvēkiem veidojas daudz ātrāk.
- Saules apdegumi – viens vai vairāki, ar čūlām, īpaši bērnībā līdz 4 gadu vecumam
- Pārmērīga sauļošanās – saule mūs neapspīd tikai vasarā, mēs saules starus saņemam kopš dzimšanas un to efekts ir kumulatīvs, kā arī vasaras mēnešos UV indekss ir augstāks, tāpat kā zemēm ekvatora tuvumā
- Melanoma ģimenē – risks pieaug par 10%-15%
- Novājināta imunitāte – pacienti pēc orgānu transplantācijas, un tiem, kas lieto imunitāti nomācošus medikamentus
Bet kā sevi pasargāt no šīs ļaundabīgās, strauji progresējošās slimības? Profilakses pasākumi neietver dzīvošanu tumsā vai bēgšanu no saules stariem.
Svarīgi ir izmantot saules aizsarglīdzekļus(!), it īpaši vasaras laikā:
- aizsargkrēmus, SPF ³15 atkarībā no ādas fototipa
un saules intensitātes, kā arī pareiza tā lietošana PIRMS (!) došanās saulē; - izvairīšanās no tiešas atrašanās saulē dienas vidū plkst.11-16;
- reizi mēnesi apskatīt ādu un dzimumzīmes (pašizmeklēšanās);
- Rezi gadā griezties pie dermatologa un veikt optiskās dermatoskopijas izmeklējumu!
Solāriju tradīcijas Latvijā ir diezgan stabilas, nu jau aptuveni 20 gadus tos apmeklē sievietes un vīrieši, pārsvarā vecumā no 15-40 gadiem. Solārijā saņemtais ar MK noteikumiem atļautais maksimālais UV starojuma līmenis ir 0,3 W/m2, kas ir pielīdzināms dabīgai pusdienlaika saulei pie ekvatora. Tātad- riska faktors.
Latvijā 2011. gadā veiktais pētījums liecina, ka līdz 18 gadiem katrs piektais Latvijas skolnieks ir apmeklējis solāriju (19%) un vidējais vecums pirmajai solārija apmeklējuma reizei ir vidēji ap 15 gadiem. Savukārt melanomas letālo gadījumu pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir trīskāršojies. Sagadīšanās?
2012.gadā Latvijā onkoloģisko slimību 1.vietu ieņēma ļaundabīgie ādas audzēji. Bet 2013.gadā Latvijā melanomu diagnosticēja 1700 pacientiem. Būtiski pieaudzis ar gados jaunu pacientu skaits- lielai daļai tie ir vidēji 33-35 gadi- kādreiz šo slimību diagnosticēja 70-80 gadus veciem pacientiem.
Savlaicīga melanomas identifikācija pirms audzēja invāzijas un dzīvi apdraudošām metastāzēm ir primārais dermatologu uzdevums.
Ārstēšana atkarīga no audzēja stadijas, atrašanās vietas un lieluma, kā arī pacienta vispārējā stāvokļa. Zelta standarts ir ķirurģiska ārstēšana (mikroķirurģiska operācija, krioķirurģija, lāzerķirurģija u.c). Melanomas dziļums ādā korealē ar slimības prognozi, kuru var noteikt skatot veidojumu ar dermatoskopu- optiski palielināmu, apgaismojošu ierīci, pat pirms raksturīgākajām klīniskajām izpausmēm. Staru terapija, sistēmisku ķīmijterapiju, interferonu izmanto vēlākās stadijās. Pēdējo 2 gadu laikā ievērojami attīstījusies tā sauktā mērķterapija- melanomas šūnai nosakot gēnu, ko skārusi mutācija- 50% no visām melanomām šis gēns ir BRAFV600. Ar medikamentiem, piemēram- vemurafenib- šo gēnu bloķē un metastāzes (izkaisītās melanomas šūnas) iet bojā, kas ievērojami pagarina pacientu dzīvildzi.
Noslēdzot gribas piebilst, ka par šo slimību mēs dzirdēsim vēl daudz, turpinoties pētījumiem un diemžēl, pieaugot pacientu skaitam, kuri pašlaik vēl ir salīdzinoši jauni. Tāpēc būtu pēdējais laiks mainīt sabiedrības skaistuma kritērijus, kā arī izvērtēt savus sauļošanās paradumus, kuri mums velkas līdzi no pagājušā gadsimta.
Izmantotā literatūra:
- Kasper, Fauci, Hauser,‘’Harrisons principles of internal medicine 19th edition’’ Chapter 105 ‘’Cancer of the skin’’ ; 703-730
- Hazzard’s Geriatric Medicine and Gerontology, 6e › Chapter 100. Skin Cancer
- Fitzpatrick’s Dermatology in General Medicine, 8e › Chapter 244. Mohs Micrographic Surgery
- https://www.doctus.lv/2016/2/adas-melanocitarie-veidojumi-diferencialdiagnostika
- https://www.skincancer.org/skin-cancer-information/melanoma
- https://www.aad.org/public/diseases/skin-cancer/melanoma
- https://www.onko.lv/print_all.phplang=lv&id=5
- https://www.roche.lv/content/dam/roche_latvia/lv_LV/documents/Zelboraf_Detail_Aid_LV_2014.pdf