Saules aizsargkrēmi

Dermatologa labākais draugs vasaras sezonā ir saules aizsargkrēms. Mēģināsim noskaidrot, kas īsti ir saules aizsargkrēms, kā to pareizi izvēlēties un kas ir mistiskā abreviatūra “SPF”? Baudīt sauli nevar un nedrīkst aizliegt, bet kā to darīt droši, nenodarot pāri savai ādai? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim šajā rakstā!

Saules aizsargkrēmu veidi

Visiem zināms, ka saules aizsargkrēms pasargā no saules kaitīgās ietekmes – ultravioletajiem (UV) stariem un sekojoša apdeguma veidošanās. Bet kas ir tā sastāvā, kas nodrošina aizsardzību, zina tikai retais.

---

Saules aizsardzību nodrošina 2 veidos- ķīmiskā un fizikālā.

---

1. Ķīmiskie komponenti saules aizsardzības krēmu sastāvā satur UVB vai UVA starus absorbējošas vielas. Šīs vielas uz ādas veido plānu aizsargslāni, kas samazina ultravioleto staru penetrāciju jeb uzsūkšanos ādā. Avobenzons un benzofenons ir biežāk sastāvā iekļautie UV starojuma absorbenti. Saules aizsargkrēmi bieži satur tikai UVB absorbējošas vielas. Kā zināms, nelabvēlīgas sekas atstāj arī UVA starojums, tāpēc ieteicams atrast krēmu, kurš  nodrošina aizsardzību gan pret UVA, gan UVB starojumu.
2. Fizikālo aizsardzību nodrošina citas vielas, kas atstaro UVR atpakaļ atmosfērā- titāna dioksīds un cinka oksīds.

FDA-apstiprinātie saules aizsargfaktori 

Mūsdienās pieejamie saules aizsargkrēmi satur gan konkrētās vielu grupas atsevišķi, gan to kombināciju – izvēle ir mūsu rokās. Tā arī veidojas cenu atšķirības milzīgajā līdzekļu klāstā.

Ultravioletais starojums, tā iedalījums un atšķirības

UV starojums ir daļa no elektromagnētiskā (gaismas) spektra, kas sasniedz zemi no saules. Šim spektram piederošie viļņi ir īsāki par redzamo gaismu, tāpēc ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Respektīvi viļņu garumus iedala UVA, UVB un UVC. No visiem 3, UVA ir visgarākie- 320-400nm, kurus tālāk iedala UVA I (340-400nm) un īsākos UVA II (320-340nm). UVB ir attiecīgi īsāki- 290-320nm, bet UVC tiek absorbēti ozona slānī un zemi nesasniedz.

UVA un UVB starojuma sekas ir priekšlaicīga ādas novecošanās, acu bojājumi- katarakta, un visbīstamākais – ādas vēzis! Tie nomāc arī imūno sistēmu, samazinot aizsardzības spēju organismam cīnīties pret ļaundabīgiem procesiem jeb neoplāziju.

---

Tieši bojājot ādas šūnu kodolos esošo DNS, pārmērīgs UV starojums veicina ģenētisku mutāciju veidošanos, kas rezultējas ne-melanomas ādas vēzī- bazālo šūnu karcinomā, un skvamozo (jeb plakano) šūnu karcinomā. Gaišs ādas tips un apdegumi bērnībā ir vieni no riska faktoriem arī agresīvākajam no visiem ādas vēžiem- melanomai. (Ādas fototips: klasifikācija pēc Ficpatrika. Aizpildiet Online testu!)

UVA penetrē dziļāk ādā, ir vienādas intensitātes visā dienas garumā, veido ap 95% no visa UV starojuma, penetrē cauri stiklam un mākoņiem. Tam ir tieša nozīme ādas novecošanās procesos, elasticitātes samazināšanā- grumbu veidošanā, kā arī pēdējo 20 gadu laikā veiktie pētījumie apstiprina tā nelabvēlīgo ietekmi uz keratinocītiem- šūnām epidermas bazālajā slānī, no kurām veidojas lielākā daļa ādas vēžu.  Kādreiz populārais, komerciāli izplatītais ‘’solāriju nekaitīguma’’ mīts jau sen ir atspēkots- vienalga, vai sauļojaties dabiskajā vai mākslīgajā saulītē,kur UVA starojums ir 12x lielāks kā dabiskajā,  to kumulējošie efekti ir drauds attīstīties ādas vēzim. Iedegums ir ādas DNS bojājums; ādas aizsargreakcija.

Procesi, kas notiek ādā UV starojuma ietekmē :

• Epidermas akantoze un hiperkeratoze
• Melanīna sintēze, lielāku melanīna granulu sintēze
• Antioksidantu aktivācija- vielu, kas inaktivē skābekļa brīvos radikāļus- glutations, katalāze, C, E vitamini, melatonīns, u.c.
• DNS reparācija jeb labošana- svarīgākais iemesls mutāciju veidošanās procesos un to izrietošo seku manifestācijā
• D3 vitamīna sintēze
• Imūnsupresija- Langerhansa šūnu-dendrītisko antigen prezentējošo
• Šūnu nomākšana, imūnsupresīvo faktoru (interleikīnu) atbrīvošana

Savukārt UVB ir galvenais ādas apsārtuma un apdeguma rašanās cēlonis, kas bojā epidermas virspusējo slāni. Tāpat tas spēlē galveno lomu ādas vēža attīstībā, iedeguma veidošanā un fotonovecošanās procesā. Tā intensitāte variē atkarībā no sezonas, ekvatoriālās atrašanās vietas un dienas laika. Kā zināms visaugstākā UVB intensitāte Latvijā variē vidēji no plkst 11 līdz 16, no jūnija vidus līdz augustam.  Tomēr apdegt var arī ziemas laikā, īpaši atrodoties kalnos, kur sniegs atstaro uz zemes nonākošo UVB, tādējādi efekts ir dubults. UVB neiet cauri stiklam.

Kas ir “SPF” saules aizsargkrēmos?

    SPF (no angļu val. Sun protection factor) sistēmu izveidoja Franz Greiter– aktīvs kalnos kāpējs un zinātnieks 1962. gadā, lai mērītu saules aizsargfaktoru UVB bloķēšanas kapacitāti, jo tie izraisa saules apdegumu. Pašlaik nav apstiprinātu saules aizsargfaktoru mērīšanas sistēmas, kas mērītu UVA starus, tomēr praksē pieņemts SPF UVB/3, respektīvi SPF 30, nodrošina SPF 10 UVA aizsardzību.

Ir populārs “mīts”, ka SPF ir saistīts ar laiku, kas var tikt pavadīts atklātos saules staros neapdegot. Piemēram, ja cilvēks ar gaišu ādas fototipu normāli apdeg saulē pēc 1 stundas, bet  izmantojot krēmu ar SPF 15 pretiedeguma laiks paildzinās par 15 minūtēm (1 stunda 15 minūtes). Tā nav taisnība, jo SPF tieši nenorāda ekspozīcijas laiku saulē, bet gan saules ekspozīcijas laikā saņemto UV enerģijas apjomu. Citiem vārdiem – jo lielāks ir saules radiācijas lielums – jo lielāks SPF filtrs Jums nepieciešams, draugi. Tādēļ ir diezgan svarīgi neatrasties atklātos saules staros pusdienas laikā, kur saules UV radiācijas rādītājs ir visaugstākais! (Sīkāka informācija par SPF spied šeit)

SPF jeb saules aizsargfaktoru sistēma mēra laika ilgumu, kas nodrošina aizsardzību pret UVB- apsārtuma veidošanos, apdegumu salīdzinājumā ar laiku, kas nepieciešams apdeguma veidošanai BEZ saules aizsargfaktora. Piemēram- lai izveidotos saules apdegums, nepieciešamas 20 min bez saules aizsargfaktora. Teorētiski izmantojot saules aizsargfaktoru SPF – 15, šis laiks paildzinātos par 15 reizēm- 5 stundām. Eiropā SPF filtri augstāki par 50 ir atzīmēti kā 50+. Saules aizsardzības produkti mūsdienās atrodami robežās no SPF-2 līdz SPF-100.

Sekojoši rodas jautājums, vai līdzekļi ar augstāku SPF nodrošina augstāku aizsardzību vai tie vienkārši darbojas ilgāk? Atbilde ir jā un nē.

1. Jā: jūs varat ilgāk sauļoties, neapdegot, ja uzklāts pietiekams daudzums līdzekļa.
2. Nē: lielākā daļa cilvēku neuzklāj līdzekli pietiekamā jeb rekomendējamā daudzumā, tādējādi  SPF-30 darbojas kā SPF-15 un attiecīgi, uzsākot sauļošanos ar SPF-15 tā darbība visticamāk būs vienāda kā ar pietiekama daudzuma SPF-5.

! Tātad rezultāts ir atkarīgs no izlietotā līdzekļa daudzuma un atkārtotas uzklāšanas biežuma.

SPF-15-30-50

• 15– 1/15 daļa no UVB stariem penetrē ādā, 93% tiek bloķēti
• 30- 1/30 daļa, bloķē 97%
• 50- 1/50 penetrē, bloķē 98%

Kā izvēlēties sev piemērotu saules aizsargkrēmu?

Atbilde: pievēršot uzmanību sastāvdaļām! Mūsdienu mārketings ļauj cilvēkiem ‘’uzķerties’’ uz tādiem saukļiem, kā ‘’100% aizsardzība pret sauli’’, ‘’efekts 24 stundu garumā’’, un tml. Kā jau minēts- izvēlies līdzekli, kas satur gan ķīmisko, gan fizikālo faktoru grupu vielas. 

Ikdienā lieto mitrinošu krēmu ar SPF 15+ sastāvā. Ja plānots doties ārpus telpām, tai skaitā sauļoties- izmanto līdzekli ar vismaz 8-10% cinka oksīda un SPF 30+ aizsargfaktoru. Karstākām vasaras dienām un atpūtai pie ūdenstilpnēm, izvēlies ūdens noturīgos līdzekļus, kas ir noturīgāki, bet pēc peldēm  ieteicams tos atkārtoti uzklāt. Tikpat svarīgi sekot līdzi līdzekļa derīguma termiņam, kurš parasti ir ne ilgāks par 2-3 gadiem, kā arī uzglabāt to istabas temperatūras apstākļos nevis tiešos saules staros- aktīvās vielas deaktivējas.

Pareiza krēma uzklāšana

Uzklāj līdzekli 15-20 minūtes pirms došanās ārā, vislabāk pēc dušas uz kailas ādas, lai tas absorbējas ādā nevis drēbēs.

Daudzums atkarīgs no ķermeņa uzbūves – tātad individuāls, bet dermatologu ieteiktā formula uz  ķermeņa 1cm² – 2mg līdzekļa reālajā dzīvē var būt grūti īstenojama, jo, lai nodrošinātu notikto SPF, vidēja pudele iztērēsies 5 dienās.

Minimālais (!) daudzums varētu būt 1 šota glāzītes tilpums- 50 grami! Neaizmirsti lūpas, ausis un ādu ap acīm!

Lai pasargātu sevi no saules dūriena, valkā cepuri vai apsien lakatu, kā arī pieejami matu kopšanas līdzekļi ar SPF sastāvā. Nesauļojies Ilgāk par 30 minūtēm pēc ‘’garā ziemas perioda’’- ādai jāpielāgojas pakāpeniski.

Vai saules aizsargkrēms ir drošs?

Atbilde: Patreiz nav pētījumu, kas liecinātu par pretējo.  Europe medicines agency (EMA) jeb Eiropas zāļu uzraudzības administrācija  uzrauga un regulē līdzekļu sastāvā esošo vielu drošību pirms to vairumtirdzniecības ražošanas uzsākšanas.  Divas visvairāk diskutētās vielas: oksibenzons un retinilpalmitāts.

Oksibenzons neizraisa hormonālas problēmas cilvēkos un nav cēlonis citām veselības problēmām un to var sākt izmantot no 6 mēnešu vecuma. Tā drošība tika apstrīdēta viena pētījuma dēļ, kurā oksibenzons grauzējiem izraisīja brīvo radikāļu atbrīvošanos, penetrējot dziļāk ādā un kā netiešas sekas tika saistīts ar melanomas risku, kas nav pierādījies cilvēkiem un tiek lietots jau vairāk kā 20 gadus.

Retinilpalmitāts– A vitamīna forma, kas dabiski atrodas ādā un kavē fotonovecošanos. Tas nepalielina vēža izplatīšanās ātrumu, un patiesībā šāds pētījums nekad nav ticis publicēts, bet baumu līmenī ‘’palaists’’ sabiedrībā kā FDA pētījums ar žurkām.

Tāpat pēdējā laikā strauji attīstošā nozare- nanotehnoloģijas, t.sk.. nanodaļiņas, kuras iekļauj krēmu sastāvā kā aktīvo vielu saistītājdaļiņas, kas neatstāj baltos traipus uz ļauj krēmam ātrāk iesūkties ādā. Pašas par sevi tās nevar nonākt dziļākos ādas slāņos, tās aiztur epidermas augšējie slāņi.

Izmantotā literatūra:

1. https://www.aad.org/public/spot-skin-cancer/learn-about-skin-cancer/prevent/is-sunsceen-safe
2. https://www.skincancer.org/skin-cancer-information/ask-the-experts/are-sunscreens-safe
3. https://www.skincancer.org/prevention/uva-and-uvb
4. https://www.sun-protection-and-products-guide.com/sunscreen-tips.html
5. https://www.melanoma.org/understand-melanoma/preventing-melanoma/facts-about-sunscreen