Kas ir micerālais ūdens?
Pēdējo gadu superhits skaistumkopšanā ir micerālais ūdens. Kļuvis pazīstams Francijā septiņdesmitajos gados, kur tika izmantots kā universāls ādas attīrīšanas līdzeklis un atdzimis līdz ar zīmolu Bioderma deviņdesmito gadu vidū.
Micerālais ≠ minerālais ūdens. Micerālais ūdens nebūt nav vienkāršs krāna ūdens vai tieši otrādi mistiska nano-tehnoloģija, par ko bieži cenšas mūs pārliecināt mārketinga speciālisti.
Micerālais ūdens ir bez ziepju un bez alkohola attīrošs ūdens – eļļas šķīdums (autora piezīme – būtībā emulsija), lielākoties bez smaržas un bez krāsas, kas paredzēts saudzīgai ādas attīrīšanai no taukiem, netīrumiem un dekoratīvās kosmētikas.
Nosaukums radies no vārda micella, kas tiešā tulkojumā nozīmē “daļiņa” un fizikā apzīmē virsmaktīvās vielas (VAV) – jeb molekulu agregātstāvokli šķīdumā. Micella ir sfēriska molekula, kas sastāv 95% no ūdens, pārējo saturu veido mikroskopiski eļļa pilieni, emulgātori un dažādas piedevas (konservanti, smaržvielas, pH regulētāji un tml.), kas var variēt atkarībā no ražotāja. Tieši no pievienotajiem emulgatoriem un piedevām ir atkarīgs, kādam ādas tipam no pielieto un vai to ir jānoskalo.
Kāds ir micerālā ūdens darbības princips?
Mikoreļļas pilieni, kas ir izšķīdināti ūdenī darbojas kā magnēti – piesaista ādas izdalītos taukus jeb sebumu, netīrumus un kosmētikas paliekas no ādas virsmas un tos tūlītēji izšķīdina sevī, un neradot ādas kairinājumu. Speciāli pievienotie emulgatori palīdz šķīdināt un piesaistīt šos netīrumus pie micellām no ādas virsmas. “Klasiskie” emulgatori piemēri ir polisorbāti (PEG-8 Stearate, PEG 40 Hydrogenated Castor Oil, Polysorbate-20).
Mūžīgais jautājums – vai vajag noskalot?
Klasiskie emulgatori micerālā ūdens ķīmiskos savienojumos ir ne visai izturīgi un pie katras mazas “krīzes” situācijas – piemēram temperatūras izmaiņām, var saduļķoties. Īsāk sakot zaudēt savu ūdens caurspīdīgo izskatu. Lai padarītu mikroemulsijas savienojumus stabilus pret krīzes situācijām, emulgatorus kombinē ar lielu daudzumu konservantu, mīkstinātāju un stabilizētāju (tādi kā propilēnglikols, butilēnglikols un tml.). Rezultātā vizuāli prece izskatās labi, bet savienojamība ar ādu – ir sliktāka. No pievienotajiem “stabilizētājiem” cieš mūsu āda – ilgstoši pielietojot tā var kļūt jūtīgāka, sausāka. Tādēļ, ja micerālajos ūdeņos ir pievienots liels daudzums PEG vai sorbātu – šos produktus rekomendē pēc izmantošanas noskalot, pat ja ražotājs uz etiķetes ir norādījis pretējo.
Ja uz micerālā ūdens etiķetes redzat kokteili no Poloxamer un PEG (izmanto attīrošās formulas uzlabošanai ūdensnoturīgas komētikas noņemšanai) šo micerālo ūdeni arī būtu nepieciešams noskalot.
Pēdējos gadus micerālie ūdeņi, kas paredzēti ādas attīrīšanai tiek ražoti uz jaunas tehnoloģijas emulgatoru bāzes. Pirmā grupa – poloksamēri (piem. Poloxamer 188, Poloxamer 407) – kas ir pārņemti no farmācijas industrijas, kur tie tiek izmantoti kā sausne tabletēto medikamentu ražošanā un kā emulgators ārstnieciskajās ziedēs un emulsijās. Poloksamērs 188 tiek izmantots aizcietējumu ārstēšanā un brūču terapijā. Otra grupa – tā saucamā “zaļā ķīmija” (Lauryl Glucoside un Coco Glucoside), kas ir cukuru un tauksskābju savienojums un nerada ne ādas ne gļotādas (piemēram pie nokļūšanas acīs) kairinājumus. Ja micerālais ūdens satur šos emulgatorus – tie nav jānoskalo.
Vai micerālai ūdens ir piemērots visiem?
Augstais ūdens saturs un eļļa padara micellāro ūdeni par universālu šķīdinātāju jeb līdzekli pat visjūtīgākās ādas attīrīšanai, kas no kosmetoloģiskā viedokļa ir plaši pielietojams, jo vecuma un dzimuma ierobežojuma šim līdzeklim nav. To var savienot ar savas ikdienas sejas kopšanas rituālu, pat arī pilnībā aizstājot tīrīšanas etapu ar micerālo ūdeni. Izteikti taukainas ādas īpašniekiem attīrīšana ar micerālo ūdeni var būt nepietiekama, tādēļ to var atstāt kā demakijāžas līdzekli. Protams, ja uz kādu no šķīdumā esošajām sastāvdaļām ir konstatēta nepanesība, šis līdzeklis Jums būs nepiemērots, jo izraisīs kairinājumu.